ĻÅŠÅĖ²Ź ÄČŃÖČĻĖ²Ķ:
  • Ąäģ³ķ³ńņšąņčāķå ļšąāī
  • Ąšį³ņšąęķčé ļšīöåń
  • Ąšõ³ņåźņóšą
  • Ąńņšīėīć³’
  • Ąńņšīķīģ³’
  • Įąķź³āńüźą ńļšąāą
  • Įåēļåźą ęčņņŗä³’ėüķīńņ³
  • Į³īćšąō³æ
  • Į³īėīć³’
  • Į³īėīć³’ ³ õ³ģ³’
  • Įīņąķ³źą ņą ń³ėüńüźå ćīń-āī
  • Įóõćąėņåšńüźčé īįė³ź ³ ąóäčņ
  • Āąėžņķ³ ā³äķīńčķč
  • Āåņåščķąš³’
  • Ā³éńüźīāą źąōåäšą
  • Ćåīćšąō³’
  • Ćåīäåē³’
  • Ćåīėīć³’
  • Åņčźą
  • Äåšęąāą ³ ļšąāī
  • Öčā³ėüķå ļšąāī ³ ļšīöåń
  • ijėīāīäńņāī
  • Ćšīų³ ņą źšåäčņ
  • Ļščšīäķč÷³ ķąóźč
  • Ęóšķąė³ńņčźą
  • Åźīėīć³’
  • Āčäąāķč÷ą ńļšąāą ņą ļīė³ćšąō³’
  • ²ķāåńņčö³æ
  • ²ķīēåģķą ģīāą
  • ²ķōīšģąņčźą
  • ²ķōīšģąņčźą, ļšīćšąģóāąķķ’
  • ²ńņīšč÷ķ³ īńīįčńņīńņ³
  • ²ńņīš³’
  • ²ńņīš³’ ņåõķ³źč
  • Źčįåšķåņčźą
  • Źīģóķ³źąö³æ ³ ēā'’ēīź
  • Źīģļ'žņåšķ³ ķąóźč
  • Źīńģåņīėīć³’
  • Źīšīņźčé ēģ³ńņ ņāīš³ā
  • Źščģ³ķąė³ńņčźą
  • Źščģ³ķīėīć³’
  • Źščļņīėīćč’
  • Źóė³ķąš³’
  • Źóėüņóšą ³ ģčńņåöņāī
  • Źóėüņóšīėīć³’
  • Šīń³éńüźą ė³ņåšąņóšą
  • Ė³ņåšąņóšą ³ šīń³éńüźą ģīāą
  • Ėīć³źą
  • Ėīć³ńņčźą
  • Ģąšźåņčķć
  • Ģąņåģąņčźą
  • Ģåäčöčķą, ēäīšīā'’
  • Ģåäč÷ķ³ ķąóźč
  • Ģ³ęķąšīäķå ļóįė³÷ķå ļšąāī
  • Ģ³ęķąšīäķå ļščāąņķå ļšąāī
  • Ģ³ęķąšīäķ³ ā³äķīńčķč
  • Ģåķåäęģåķņ
  • Ģåņąėóšć³’
  • Ģīńźāīāåäåķčå
  • Ģīāīēķąāńņāī
  • Ģóēčźą
  • Ģóķ³öčļąėüķå ļšąāī
  • Ļīäąņźč, īļīäąņźóāąķķ’
  •  
    Įåńļėąņķūå šåōåšąņū
     

     

     

     

     

     

         
     
    ×åõ³’
         

     

    Ćåīćšąō³’

    SATURS

    1. Izmantotā literatčra 2

    2. Interneta tirgus vispārējs raksturojums 3

    3. Patērētāju uzvedību ietekmējošie faktori 9

    4. Pirkšanas lēmuma pieņemšana 12

    1. Problēmas apzināšana 12

    2. Informācijas meklēšana 12

    3. Alternatīvu salīdzināšana un meklēšana 13

    4. Lēmuma par pirkšanu pieņemšana 13

    5. Reakcija uz pirkumu 14

    5. Tirgus segmentācija 14

    1. Ģeogrāfiskās pazīmes 14

    2. Demogrāfiskās pazīmes 14

    3. Sociāli ekonomiskās pazīmes 15

    4. Kultčras pazīmes 15

    5. Personiskās pazīmes 15

    6. Rīcības pazīmes 15

    6. Rekomendācijas 15

    1. IZMANTOTĀ LITERATČRA.

    1.1. J. Beļ³ikovs, V. Praude "Menedžements"

    1.2. J. Beļ³ikovs, V. Praude "Mārketings"

    1.3. "Dienas Bizness" 04.12.1998.

    1.4. "Diena" 28.11.1998.

    1.5. "Dienas Bizness" 21.11.1998.

    1.6. "The Economist" oktobris 1998

    2. INTERNETA TIRGUS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

    Ja jčs šodien jautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lieto telefonu, lai sazinātos ar draugiem, vai kāpēc viņi skatās televizoru, lai izklaidētos, viņi paskatītos uz jums KĀ uz jukušu. Mēs nedomājam par telefonu, televizoru vai mašīnu KĀ par dīvainībām. ŠĪS lietas ir kļuvušas par tik neatņemamām dzīves sastāvdaļām, ka tās vairs netiek īpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.

    Tādā pašā veidā desmitgades laikā neviens neievēros Internetu. Tas vienkārši kļčs par neatņemamu dzīves daļu. Par refleksu kļčs ieiet
    Internetā, lai iepirktos, mācītos, izklaidētos un sazinātos, tikpat dabiski, KĀ šodien pacelt telefona klausuli, lai parunātu ar kādu.

    Tirgus - vieta, kur satiekas potenciālais pircējs ar potenciālo pārdevēju.

    Katrai kompānijai ir jānosaka savs mērķa tirgus. Interneta piedāvātāju mērķa tirgus ir patēriņa tirgus.

    Patēriņa tirgus dalībnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pērk preces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.

    Interneta pakalpojumu sniedzēju kompāniju mērķa tirgu var iedalīt divās nosacītās grupās: fiziskās personas un juridiskās personas. Savukārt katru no tām var iedalīt vēl sīkāk. No privātpersonu vidus KĀ potenciālie
    Interneta pakalpojumu patērētāji visstingrāk iezīmējas biznesa cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams darba attiecību kārtošanai (e-pasts), un studenti (skolēni), kuri Inetrnetu izmanto mācībās un izklaidei. No juridisko personu vidus izceļas lielās kompānijas, kuras Inetrnetam caur
    Pastāvīgo pieslēgumu pievieno savus lokālos datortīklus gan saziņai ar ārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē, mazās kompānijas savukārt izvēlas
    Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pasta izmantošanai. Vēl ir jāpiemin, ka Latvijā šobrīd cilvēki sāk izprast www lapu lielo nozīmi, lai tās uzturētu, ir nepieciešams Interneta pieslēgums.

    Internets ir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienāk Latvijas tirgč; to nosaka nemitīgi augstošais pieprasījums pēc TĀ.

    Tirgus izpētes prognozes rāda, ka līdz 2000. gadam Interneta lietotāju skaits Latvijā sasniegs 10'000.


    Mārketinga pētījumu firma "Data Serviss" veikusi pētījumu par Interneta lietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos. Šobrī Internetu izmanto 79% Rīgas lielāko uzņēmumu, liecina pētījuma rezultāti. Savukārt no tiem uzņēmumiem, kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu, 40% plāno iegčt pieslēgumu līdz 1998. gada beigām. Tas nozīmē, ka arī šī gada laikā turpināsies tikpat dinamiska uzņēmumu pieslēgšanās Internetam, KĀ tas bija 1997. gadā, kad tīklam pieslēdzās gandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.


    Internet tirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā, kad LV Net - Teleport organizēja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskā pasta nodrošināšanai. Otrs lielākais Internet pakalpojumu sniedzējs bija Lanet
    (Latvijas Matemātikas un skaitļošanas institčts), kas veidojās KĀ akadēmiskais Internet pakalpojumu sniedzējs, saņemot dotācijas no
    Izglītības ministrijas un ārvalstu humanitārās palīdzības sniedzējiem KĀ akadēmiska iestāde.

    Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijā ir +35 dažādi Internet pakalpojumu sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās. Lielākie no tiem ir: Latnet, Apollo,
    LV Net un Parks.

    Pēc "Data Serviss" sagatavotās informācijas, Latvijā ir izveidojusies situācija, kad trīs Interneta pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No šiem uzņēmumiem lielākais ir Latnet, tam seko Parks un
    Lattelekom meitas uzņēmums Apollo. Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa - LV Net,
    BKC, Neonet, EuNet, Telia un Valsts Informācijas tīkla aģentčra (VITA), kurai kopā pieder 31% tirgus.

    "Data Serviss" aptaujas rezultātā ir noskaidrotas populārāskās Interneta pakalpojumu sniedzēju kompānijas. Pirmo vietu ieņem Parks Ineternet Serviss
    - 56% aptaujāto izvēlētos tieši šī provaidera pieslēgumu, vispār Parks minēts 63% gadījumu (6,5% respondentu noteikti neizvēlētos Parka pakalpojumus), otrie ir pēdējā laikā daudz reklamētie Apollo ar 45,4% izvēļu un 59% minēšanas biežumu. KĀ trešā populārākā kompānija atzīta
    Latnet, kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanas biežums - 53%. No minētajiem gigantiem krietni atpaliek (ta³u ieņem stabilu vietu šajā tirgč)
    LV Net ar attiecīgi 25% un 30% izvēlēm, zem 10% robežas atrodas tādas kompānijas KĀ BKC, Telia, Neonet, Binet un citi vēl mazāk vai vairāk pazīstami provaideri. Jāpiebilst, ka pēdējā kategorijā ietilpstošo kompāniju pakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekā izvēlētos.

    Popularākais no Interneta pakalpojumiem ir TĀ sauktā Iezvanpieeja, otra grupa ir Pastāvīgie pieslēgumi Izdalīto līniju un Radiolinku veidā. Līdz ar to gribam parādīt tirgus sadalījuma tendences Latvijas Interneta tirgč:

    Pasaulē iepirkšanās Internetā šobrīd vairs nav nekāds jaunums, ta³u
    Latvijas uzņēmēji sper tikai pirmos soļus šī trauji augošā biznesa virzienā. Pamatus veiksmīgiem darījumiem www lapās ir likuši Rīgas
    Komercbanka, Optikom un Parks Internet Serviss, izveidojot Latvijas
    Inetrnetā elektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm, kas sāka darboties
    1998. gada 1. novembrī.

    Ir iespējams izmantot arī ārvalstu kompāniju sniegtās norēķinu sistēmas
    Internetā, ko arī šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi, ta³u, strādājot šādā veidā, iespējas kontrolēt veikto operāciju drošibu ir mazākas.
    Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļ klientam var nākties samierināties ar kļčdām vai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās (tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisās apmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties par savām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļa garums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arī sistēmas atteices laiks (breakdown) un kļčdas rašanās iespējas, kas uzņēmējam var radīt ievērojamus zaudējumus.

    Pagaidām Lativijas Internetā varēs iepirkties tikai ar Visa, EuroCard un
    MasterCard kredītkartēm. Izveidojot virtuālo kontu Internetā, Rīgas
    Komercbanka dod arī iespēju norēķināties ar Visa Electron karšu palīdzību
    (tām nav nepiecišami depozītnogulījumu), kas īpaši izdevīgi var bčt studentiem. Citu kredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnē bčšot atkarīgas no banku savstarpējiem līgumiem.

    Tiem uzņēmumiem, kas ar Interneta starpniecību vēlas tirgot savas preces, paši neveidojot sarežģītas pārdošanas un uzskaites sistēmas, Parks veido speciālu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv. Šis serveris ļaus izvēlēties dažādu sarežģītības pakāpju tirdzniecības shēmas, piemēram, abonēt kredītkaršu autorizācijas moduli, lai varētu pārdot basketbola fanu kluba T-kreklus vai arī nodrošināt celtniecības pre³u vairumtirdzniecību
    Internetā. Projektā paredzēta arī Latvijas Ineterneta lielveikala izveide, kurā tāpat KĀ reālos supermārketos tiks piedāvāta dažāda profila un dažādu firmu ražojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas realizēšanas ispējām Internetā esot izrādījušas apmēram 10 Latvijas firmas. KĀ iespējamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arī līdz šim tajā varēja pasčtīt preci, izmantojot Ineternetu un pēc tam samaksājot pie preces saņemšanas pastā) un datorfirma EET Rīga. Pēc mčsu domām, lai gan šobrīd
    Latvijas Uzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezgan maza, līdz ar pirmo veikalu izveidošanu Internetā, TĀ ļoti strauji augs.

    3. PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

    Patērētāja izvēli konkrētajai precei (Internetam) ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie un kultčras faktori, KĀ arī zinātnes un tehnikas attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt un kontrolēt, bet tie ir jāievēro.

    KĀ pirmo faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā mērā ietekmē visus pārējos faktorus (kultčras, demogrāfiskos uc), ar tiem tieši iedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību. Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu, ienākumu līmeni fiziskām personām, KĀ arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām personām, no TĀ izriet maksātspēja.

    Tāpat ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta pieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju, vai arī dārgāko
    Pastāvīgo pieslēgumu. No TĀ var secināt, ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viens faktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam ir ļoti grčti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma robežās, jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

    KĀ ekonomiskais faktors ir piemināma arī inflācija. TĀ izpaužas šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās pre³u kvalitāte.

    Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori.
    Jau sākumā minējām studentus KĀ vienu no galvenajām patērētāju grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu var izmantot gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu lapas,
    IRC serveri uc).

    Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu, ta³u šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu un www lapām), iespēja iegčt svaigākās ziņas (TĀ saucamās, news groups), mazāk atpčta un izklaide.

    Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts
    Latvijas (un ne tikai) tirgč, to ir nepieciešams apgčt un izprast, bet veciem cilvēkiem tas ir par grčtu un sarežģītu. TĀ jau saka, ka jaunībā apgčt visu jauno ir daudz vieglāk.

    Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktčru.

    Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik bčtiski, arī izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, KĀ zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. ŠĪS telefona līnijas vietām ir tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.

    Trešā demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma apjomu pēc
    Interneta, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā, jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēc gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību
    Interneta jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu 3 -
    4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus, kas saistīti ar Interneta uzturēšanu un apkalpošanu.

    Nākošā faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību, ir sociālie faktori. TĀ, piemēram, var bčt piederība kādai formālai vai neformālai grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli. TĀ var bčt izvēle gan attiecībā uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī attiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt ?).

    Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram, kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, ka kādai skolai (vai citai līdzīga raksturaiestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta piedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi ir saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoru veidā no vietējās pašvaldības, līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

    Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.

    Liela grupa faktoru, kas ietekmē pircēju rīcību tirgč, ir saistīta ar kultčras faktoriem - kultčras attīstības līmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.

    Ar kultčras attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk attīstīta valsts, jo augstākas prasības prasības tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegčšanas un apmaiņas līdzekļiem. Šādās teritorijās lielāku uzmanību pievērsīs kvalitātei.

    Vēl kultčras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc viņa rīcība arī tirgč daļēji atšķirsies no citu rīcības. Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa kultčras attīstības jomā. Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā piedāvājamā prece atbilst šim kultčras līmenim? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.

    Un visbeidzot pēdējā faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību ir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas ietekmē jaunu pre³u un pakalpojumu veidu rašanos tirgč, tādu pre³u, kurām vai nu ir uzlabotas lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājums zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas nozaru rašanos.

    Internets ir samērā jauna nozare un izmaiņas šajā jomā notiek vai ik dienas, tāpat zinātnes attīstība rada jaunus Interneta papildpakalpojumus, tādus KĀ videokonference, Internet telefons, arī jau ievadā pieminētais
    Internet Shop.

    4. PIRKŠANAS LĒMUMA PIEŅEMŠANA.

    Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus, un šī procesa pakāpes.

    Pre³u pirkšanā dažāda loma var bčt ģimenas locekļiem, KĀ arī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiras pēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas iespējamās situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:

    - iniciators - kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktu vai pakalpojumu;

    - ietekmētājs - cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir bčtiska nozīme galīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

    - lēmuma pieņēmējs - persona, kas tieši pieņem pirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, KĀ, kad un kur pirkt;

    - pircējs - persona, kas tieši pērk;

    - patērētājs - cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.

    Tātad, analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad un kur pirkt.

    4.1. PROBLĒMAS APZINĀŠANA.

    Kāds jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis, ir tiko uzsācis pavisam jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir lielas, bet diemžēl rosība neatļauj tās realizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešams partneris ar priekšzināšanām konkrētajā jomā. KĀ jau minējām, Latvijā šis bizness vēl ir pavisam jauns, tādēļ sadarbības partneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādas problēmas priekšā, Jānis apsvēra visas iepējas un nolēma, ka labākais risinājums ir iegčt Interneta pieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar TĀ palīdzību.

    4.2. INFORMACIJAS MEKLĒŠANA.

    TĀ KĀ Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā, tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespējams iegčt Interneta pieslēgumu. Jānis apsvēra, kuras ir tās vietas, kur ir iepējams ātri un par saprātīgu samaksu iegčt Interneta pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam draugam, kurš jau lietoja Internetu, lai noskaidrotu, KĀ tas ir izvēlējies šī pakalpojuma sniedzēju.

    Šādi iegčta informācija ir personska, bet pastāv vēl trīs informācijas avotu grupas:

    - komerciālā. Aplčkojot Interneta tirgu, pie komerciālā var pieskaitīt izplatītājas kompānijas sniegto informāciju. ŠĪS kompānijas darbinieks varēs pastāstīt daudz vairāk par preci nekā mēs to varam uzzināt no draugiem, radiem, paziņām. Meklējot Interneta pieslēgumu, kuru visdrīzākajā laikā varēs izmantot biznesa vajadzībām, Jānis cenās uzzināt pieslēguma ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanu un citas vairāk vai mazāk svarīgas lietas. Firmu pārstāvji Jānim deva vispilvīgāko informāciju, kas varētu palīdzēt izšķirties par labu konkrētajam Inetrneta izplatītājam.

    - publiskā. Pie publiskā informācijas avota var pieskaitīt baumas. Jānis ņēma vērā bumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemt Interneta pieslēgumu no firmas Skrap, jo tur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu. Jau pašā sākumā Jānis izslēdza šo firmu no potenciālo Interneta piegādātāju saraksta.

    - empīriskā. Preces izmēģinājumi, KĀ arī preces lietošana. Jānis palčdza dažās firmās, lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājuma periodu. Dažas firmas deva šādu iespēju, citas nē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgo kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret klientiem.

    4.3. ALTERNATĪVU SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.

    Jānis devās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegčtu citu, pilnīgāku informaciju, lai atrastu optimālo variantu Interneta iegādei. Pirmā firma, ko viņš apmeklēja bija Ailet, tad sekoja Tental, un visbeidzot Ollopa.
    Visās šajās firmās piedāvāja augstas kvalitātes Inetrneta pieslēgumu par saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis bija pieņemams.

    4.4. LĒMUMA PAR PIRKUMU PIEŅEMŠANA.

    Aplčkojot visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņš savam biznesam
    Internetu ņems tieši firmā Ollopa, jo TĀ izcēlās pārējo favorītu vidč ar visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa apstākļos. Bez tam Jānim patika klient apkalpošanas līmenis šajā kompānijā - veiksmīgi noorganizētais palīdzības dienesta darbs.

    4.5. REAKCIJA UZ PIRKUMU.

    Pienāca laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību Latvijas tirgč. Līdz tam laikam jau sen bija atrasti sadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs nebija jauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālo palīdzību, ne tehnisko nodrošinājumu. Bizness plauka un zēla, un Jānis bija patiesi apmierināts ar savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa Interneta pieslēgumu rekomendē arī aviem draugiem un paziņām.

    5. TIRGUS SEGMENTĀCIJA.

    Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās, kultčras, personiskās un rīcības pazīmes.

    5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

    Var izdalīt trīs kategorijas:

    1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu),
    2. Vidējas pilsētas,
    3. Mazpilsētas (pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).

    Internetam ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta pilsētās ir krietni lielāka
    (studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni dārgāk (KĀ tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.

    5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

    Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu bčt no 7 līdz 60 gadiem, ta³u visvairāk Internetu lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība.
    Bčtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.

    5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.

    Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus darījumos, kas nodrošina TĀ izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, KĀ Internets. Tāpat ir jāmin tādi faktori, KĀ profesija, izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos vai viņš kļčs par Interneta lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.

    5.4. KULTČRAS PAZĪMES.

    Segmentējot pēc kultčras pazīmēm loģiski bčtu secināt, jo augstāka garīgā attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.

    5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.

    Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai informācijas ieguves avotam, KĀ Internets. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas - grāmatas, laikrakstus, televīziju.

    5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.

    Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt TĀ izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām cenām.

    6. REKOMENDĀCIJAS.

    Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:

    6.1.

    Valdībai atbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādus projektus skolu un citu mācību iestāžu apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu, KĀ arī šo mācību iestāžu audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru rāda Latelekom, Fortek,
    Tildes un ComputerLand apvienotās "komandas" veidotais projekts "Odiseja", kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta pieslēgumu.

    6.2.

    Latvijas uzņēmumiem vairāk pievērsties www lapu izveidošanai un izvietošanai Internetā, jo tas ļauj cilvēkiem visā pasaulē iegčt informāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt, ir iespēja iegčt sadarbības partnerus un piesaistīt klientus.

    6.3.

    Interneta pieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešos sakarus ar starptautiskajiem Interneta pieslēgumiem, tādā veidā nodrošinot lielāku datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu. Var arī paplašināt esošo pieslēgumu caurlaidību.

    6.4.

    Kādam no lielākajiem Latvijas Interneta izplatītājiem (Latnet, Apollo,
    Parks) vajadzētu mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgč. Iesākumā varētu mēģināt konkurēt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.

    6.5.

    Noslēgt līgumus starp SIA Lattelekom un Interneta izplatītājiem, kuri paredz telefona līniju izmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojot
    Internetu (principā to varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijas telefonu nummuru nodrošināšanu).

         
     
         
    Šåōåšąņ Įąķź
     
    Šåōåšąņū
     
    Įåńļėąņķūå šåōåšąņū
     

     

     

     

     

     

     

     
     
     
      Āńå ļšąāą ēąłčłåķū. Reff.net.ua - óźšąæķńüź³ šåōåšąņč !